Flexible Modeling
DažÄdu jomu speciÄlisti izmanto diagrammas, lai uzskatÄmi pierakstÄ«tu un citiem izstÄstÄ«tu savas domas un idejas. Par diagrammu mÄ“s uzskatÄ«sim vizuÄlu elementu kopu, kas ir izvietoti plaknÄ“. AtbilstoÅ¡i Bertin-a Semiology of Graphics katru diagrammas atomÄru elementu apraksta ar sekojoÅ¡u Ä«paÅ¡Ä«bu vÄ“rtÄ«bÄm:
- plaknes Ä«paÅ¡Ä«bas - elementa koordinÄtas, t.i., horizontÄlais un vertikÄlais novietojums (man vÄ“l gribÄ“tos ieviest dziļumu, kas pateiktu, kurÅ¡ elements ir kuram priekÅ¡Ä, bet Å¡eit varbÅ«t pietiek ar to, ka elementi ir sanumurÄ“ti).
- retinal Ä«paÅ¡Ä«bas - forma (shape), izmÄ“rs, krÄsa, spilgtums(value), orientÄcija un tekstÅ«ra.
- teksts ?? Å is Bertin-am nav, bet, manuprÄt, tÄ arÄ« ir bÅ«tiska elementa Ä«paÅ¡Ä«ba.
SavukÄrt paÅ¡u diagrammas izstÄstÄ«Å¡anas procesu mÄ“s varam uzskatÄ«t par komunikÄcijas procesu atbilstoÅ¡i Shannon-am. Moody Å¡o procesu tieÅ¡i tÄ arÄ« apraksta (skat. attÄ“lu 1).
PapÄ«ra lapa, tÄfele, arÄ« datora ekrÄns ir vietas, uz kurieni notiek idejas pÄrnese no cilvÄ“ka prÄta tÄdÄ formÄ, ko arÄ« pÄrÄ“jie spÄ“j uztvert. TieÅ¡i papÄ«rs un zÄ«mulis, tÄfele un krÄ«tiņš ir rÄ«ki, kas ļauj maksimÄlu brÄ«vÄ«bu, veidojot diagrammu. Diagrammas veidotÄjs var brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties jebkÄdas formas, krÄsas, novietojumu, u.c. vizuÄlo elementu Ä«paÅ¡Ä«bu vÄ“rtÄ«bas, tÄdejÄdi vienÄ«gie ierobežojumi ir tÄfeles izmÄ“ri un paÅ¡a zÄ«mÄ“tÄja iztÄ“le.
ArÄ« dators tiek izmantots Å¡im nolÅ«kam, un eksistÄ“ virkne diagrammu zÄ«mÄ“Å¡anas rÄ«ku, kas ļauj zÄ«mÄ“t relatÄ«vi brÄ«vÄ formÄ (Gimp, Paint, utml. ...) vai, izmantojot priekÅ¡definÄ“tus diagrammatiskos primitÄ«vus (Visio, Dia,PowerPoint utml. ...), t.i., Å¡ajos rÄ«kos tiek ierobežotas pieļaujamÄs vizuÄlo elementu Ä«paÅ¡Ä«bu vÄ“rtÄ«bas - vizuÄlo alfabÄ“tu. VizuÄlÄ alfabÄ“ta simboli tiek izmantoti, lai aprakstÄ«tu kÄdu jÄ“dzienu vai objektu, tÄdejÄdi veidojot saistÄ«bu starp diagrammatisko pasauli un reÄlo pasauli.
TomÄ“r Å¡Ädi zÄ«mÄ“tas diagrammas ir grÅ«tÄk izskaidrot citiem, jo brÄ«vi lietoto lÄ«dzekļu nozÄ«me ir zinÄma tikai un vienÄ«gi diagrammas autoram. TÄdejÄdi, lai gan Å¡Ä« veida diagrammas ļoti precÄ«zi attÄ“lo to autoru idejas un domas (vismaz saistÄ«ba starp to, kas ir autora galvÄ un to, kas ir diagrammÄ visdrÄ«zÄk ir precÄ«za), tomÄ“r tÄs ir ne tikai sarežģītÄk pasniegt citiem cilvÄ“kiem, bet arÄ« grÅ«ti apstrÄdÄt ar automÄtiskiem lÄ«dzekļiem! Ne cilveks, ne dators tÄs saprast tik viegli nevar.
TÄpÄ“c praksÄ“ atļautie izteiksmes lÄ«dzekļi tiek strikti ierobežoti, un tiem tiek piesÄ·irta precÄ«za nozÄ«me - katrs atļautais vizuÄlo simbolu komplekts apraksta kÄdu, tieÅ¡i vienu, jÄ“dzienu reÄlajÄ pasaulÄ“. Å Ädu precÄ«zi definÄ“tu diagrammatisko lÄ«dzekļu kopu sauc par vizuÄlu notÄciju modelÄ“Å¡anas(?) valodai, un ar tÄs palÄ«dzÄ«bu izstrÄdÄtÄs diagrammas jau ir iespÄ“jams automÄtiski apstrÄdÄt – validÄ“t, transformÄ“t, analizÄ“t. ArÄ« valodu apguvuÅ¡am cilvÄ“kam tÄs ir daudz vieglÄk saprotamas, nekÄ pilnÄ«gi brÄ«vÄ formÄ uzzÄ«mÄ“tais.
TomÄ“r, lai to nodroÅ¡inÄtu, tiek upurÄ“ta iespÄ“ja brÄ«vi un bez ierobežojumiem izteikt savas domas, ievieÅ¡ot stingrus rÄmjus. TÄdejÄdi izmantotajai modelÄ“Å¡anas valodai un tÄs vizuÄlajai notÄcijai ir ļoti precÄ«zi jÄatbilst cilvÄ“ka domÄÅ¡anai, lai viņš spÄ“tu tajÄ tekoÅ¡i izteikt savas domas un idejas. Te var pieminÄ“t analoÄ£iju ar nepietiekoÅ¡i apgÅ«tu sveÅ¡valodu - vÄrdu krÄjuma nepietiekamÄ«ba rada ļoti lÄ«dzÄ«gu efektu.
TÄdejÄdi – no vienas puses ir brÄ«vÄ pasaule, kura var brÄ«vi pierakstÄ«t savas domas, bet ar kuru ir lielas problÄ“mas tÄlÄk kaut ko iesÄkt, bet no otras puses ir stipros rÄmjos ielikti lÄ«dzekļi, kas ļauj automatizÄ“t, bet neļauj brÄ«vi pierakstÄ«t savu domu.
Flexible Modeling uzdevums bÅ«tu radÄ«t jaunu rÄ«ku, kas mazinÄtu Å¡o pretrunu, ļaujot sÄkotnÄ“ji pÄ“c iespÄ“jas lielÄku izteiksmes lÄ«dzekļu brÄ«vÄ«bu (ļaut lietotÄjam pÄ“c iespÄ“jas vairÄk variÄ“t ar vizuÄlo elementu Ä«paÅ¡Ä«bu vÄ“rtÄ«bÄm) un palÄ«dzot katram atrast to vizuÄlo notÄciju (arÄ« modelÄ“Å¡anas valodu), kÄdÄ savas domas pierakstÄ«t ir visÄ“rtÄk, tÄdejÄdi nonÄkot pie precÄ«zÄs pasaules rÄ«ka, kas nodroÅ¡inÄtu automatizÄcijas iespÄ“jas.
Faktiski runa ir par neformÄli pierakstÄ«tas diagrammu automÄtisku vai pusautomÄtisku formalizÄciju.
Ko pasaule par to zina
Par to, kas ir diagramma runÄ Bertin, J., Semiology of Graphics: Diagrams, Networks, Maps. 1983, Madison, Wisconsin, USA: University of Wisconsin Press. Īss diagrammas vizuÄlo Ä«paÅ¡Ä«bu saraksts ir atrodams Visual Representation from Semiology of Graphics by J. Bertin, Slides by: Sheelagh Carpendale.
Par to, kas ir grafiskÄ sintakse, runÄ arÄ« von Engelhardts sava diertÄcijÄ The language of graphics
MÄ“Ä£inÄjums formalizÄ“t diagrammatisko lÄ«dzekļu izvÄ“les principus ir The "Physics" of Notations by Daniel Moody . Ä»oti vÄ“rtÄ«gs raksts ar daudzÄm vÄ“rtÄ«gÄm atsaucÄ“m.
Vecs, bet labs raksts par to, kÄdos gadÄ«jumos bilde ir labÄka par tekstu. Larkin, J.H. and H.A. Simon, Why a Diagram is (Sometimes) Worth Ten Thousand Words. Cognitive Science, 1987. 11(1)
Ko pasaule Å¡ajÄ jomÄ jau ir izdarÄ«jusi
FlexiSketch ir rÄ«ks, kas ļauj veidot skices, kuras elementi tiek automÄtiski atpazÄ«ti. Pareiz pirms tam Å¡ie elementi manuÄli ir jÄnodefinÄ“. Uzsvars tiek likts uz kopÄ«gu diagrammu veidoÅ¡anu no vairÄkÄm ierÄ«cÄ“m vienlaicÄ«gi.
Diskusija
- DerÄ“tu saprast kas diagrammai kopÄ«gs un ar ko tÄs atÅ¡Ä·iras no citiem "vizuÄliem izstrÄdÄjumiem": gleznÄm, karikatÅ«rÄm, zÄ«mÄ“jumiem, abstrakta lÄ«niju kopuma ...
A: AttÄ“ls varÄ“tu bÅ«t vispÄrÄ«gÄks jÄ“dziens. TÄ sÄ«kÄkÄ atomÄrÄ vienÄ«ba ir punkts (pixel). Diagrammai tas ir elements, kam ir nodefinÄ“tas augstÄk minÄ“tÄs Ä«paÅ¡Ä«bas. Punktam ir tikai novietojums, krÄsa, value, bet nav izmÄ“ra(?pieņemam, ka plakne jau ir sadalÄ«ta mazos gabaliņos ar fiksÄ“tu izmÄ“ru), formas, tekstÅ«ras un orientÄcijas.
PiedÄvÄju versiju, ka diagramma ir shematisks statisks attÄ“ls, kas veidots no atseviÅ¡Ä·iem, skaidri nodalÄmiem elementiem, pie kam diagramma var tikt veidota pakÄpeniski pievienojot vai izmetot tÄs elementus.
A: JÄ, laikam ir bÅ«tiski, ko var darÄ«t ar elementiem - pievienot, izmest, mainÄ«t tÄ Ä«paÅ¡Ä«bas.
A: Skaidri nodalÄms - Å¡Ä« ir neskaidrÄkÄ lieta ...
Otra lieta, kas nepiecieÅ¡ama - lai diagrammai bÅ«tu jÄ“ga - tÄ saturÄ“tu kaut kÄdu autora vÄ“sti. Ja Å¡Ä«s vÄ“sts nav, tad tÄ nebÅ«tu uzskatÄma par diagrammu. Ir gan aizdomas, ka objektÄ«vi no Ärpuses nav iespÄ“jams noteikt, vai Å¡Ä« jÄ“ga tur ir ("ko autors mums ir centies pateikt"). Esmu lasÄ«jis, ka mÄksliniekiem nemaz nepatÄ«k skaidrot savÄ darbÄ ielikto domu - labam darbam tÄ ir jÄpauž paÅ¡am bez papildus komentÄriem.
A: Tas varÄ“tu arÄ« bÅ«t uzdevums - censties sameklÄ“t jÄ“gu :) ... bet galvenais jau ir palÄ«dzÄ“t autoram ielikt to jÄ“gu pietiekoÅ¡i formÄlÄ veidÄ, lai dators spÄ“tu saprast.
A: BÅ«tisks ir mÄ“rÄ·is, ar kÄdu veidojam diagrammu! Ja tÄ ir ziņas nodoÅ¡ana citam cilvÄ“kam, tad apÅ¡aubÄma kļūst vajadzÄ«ba datoram kaut kur pa vidu iejaukties. TÄtad - aktualizÄ“ju jautÄjumu kÄpÄ“c diagrammai jÄbÅ«t datoram saprotamai?. MÄ“Ä£inÄÅ¡u arÄ« pats atbildÄ“t - lai dators varÄ“tu palÄ«dzÄ“t veidot diagrammu!
