Flexible Modeling
DažÄdu jomu speciÄlisti izmanto diagrammas, lai uzskatÄmi pierakstÄ«tu un citiem izstÄstÄ«tu savas domas un idejas. TomÄ“r, ja mÄ“s paprasÄm, kas ir diagramma, tad izrÄdÄs, ka intuitÄ«vi mÄ“s itkÄ saprotam, bet precÄ«zas definÄ«cijas nemaz nav.
PiemÄ“ram, Wikipedia par to saka tÄ:
A diagram is a symbolic representation of information according to some visualization technique.
1 : a graphic design that explains rather than represents; especially : a drawing that shows arrangement and relations (as of parts) 2 : a line drawing made for mathematical or scientific purposes
Vai šis attēls ir diagramma? Un šis?
Lai arÄ« ir rÄ«ki, kas mÄk saskatÄ«t skicÄ“ diagrammas elementus (noskaidrot robežas un, ko saprot ar diagrammu), mÄ“s tomÄ“r nemÄ“Ä£inÄsim risinÄt Å¡Äda veida uzdevumu, bet gan definÄ“sim diagrammas jÄ“dzienu konstruktÄ«vi, tas ir, aprakstÄ«sim diagrammas mazÄkÄs sastÄvdaļas, kuras kombinÄ“jot iespÄ“jams iegÅ«t diagrammu.
Par diagrammu mÄ“s uzskatÄ«sim vizuÄlu elementu kopu, kas ir izvietoti plaknÄ“. AtbilstoÅ¡i Bertin-a Semiology of Graphics katru diagrammas atomÄru elementu apraksta ar sekojoÅ¡u Ä«paÅ¡Ä«bu vÄ“rtÄ«bÄm:
- plaknes Ä«paÅ¡Ä«bas - elementa koordinÄtas, t.i., horizontÄlais un vertikÄlais novietojums (man vÄ“l gribÄ“tos ieviest dziļumu, kas pateiktu, kurÅ¡ elements ir kuram priekÅ¡Ä, bet Å¡eit varbÅ«t pietiek ar to, ka elementi ir sanumurÄ“ti).
- retinal Ä«paÅ¡Ä«bas - forma (shape), izmÄ“rs, krÄsa, spilgtums(value), orientÄcija un tekstÅ«ra.
Papildus Bertin-a Ä«paÅ¡Ä«bÄm atomÄrs elements var saturÄ“t tekstu vai attÄ“lu.
SavukÄrt paÅ¡u diagrammas izstÄstÄ«Å¡anas procesu mÄ“s varam uzskatÄ«t par komunikÄcijas procesu atbilstoÅ¡i Shannon-am. Moody Å¡o procesu tieÅ¡i tÄ arÄ« apraksta (skat. attÄ“lu 1).
PapÄ«ra lapa, tÄfele, arÄ« datora ekrÄns ir vietas, uz kurieni notiek idejas pÄrnese no cilvÄ“ka prÄta tÄdÄ formÄ, ko arÄ« pÄrÄ“jie spÄ“j uztvert. TieÅ¡i papÄ«rs un zÄ«mulis, tÄfele un krÄ«tiņš ir rÄ«ki, kas ļauj maksimÄlu brÄ«vÄ«bu, veidojot diagrammu. Diagrammas veidotÄjs var brÄ«vi izvÄ“lÄ“ties jebkÄdas formas, krÄsas, novietojumu, u.c. vizuÄlo elementu Ä«paÅ¡Ä«bu vÄ“rtÄ«bas, tÄdejÄdi vienÄ«gie ierobežojumi ir tÄfeles izmÄ“ri un paÅ¡a zÄ«mÄ“tÄja iztÄ“le.
ArÄ« dators tiek izmantots Å¡im nolÅ«kam, un eksistÄ“ virkne diagrammu zÄ«mÄ“Å¡anas rÄ«ku, kas ļauj zÄ«mÄ“t relatÄ«vi brÄ«vÄ formÄ (Gimp, Paint, utml. ...) vai, izmantojot priekÅ¡definÄ“tus diagrammatiskos primitÄ«vus (Visio, Dia,PowerPoint utml. ...), t.i., Å¡ajos rÄ«kos tiek ierobežotas pieļaujamÄs vizuÄlo elementu Ä«paÅ¡Ä«bu vÄ“rtÄ«bas - vizuÄlo alfabÄ“tu. VizuÄlÄ alfabÄ“ta simboli tiek izmantoti, lai aprakstÄ«tu kÄdu jÄ“dzienu vai objektu, tÄdejÄdi veidojot saistÄ«bu starp diagrammatisko pasauli un reÄlo pasauli.
TomÄ“r Å¡Ädi zÄ«mÄ“tas diagrammas ir grÅ«tÄk izskaidrot citiem, jo brÄ«vi lietoto lÄ«dzekļu nozÄ«me ir zinÄma tikai un vienÄ«gi diagrammas autoram. TÄdejÄdi, lai gan Å¡Ä« veida diagrammas ļoti precÄ«zi attÄ“lo to autoru idejas un domas (vismaz saistÄ«ba starp to, kas ir autora galvÄ un to, kas ir diagrammÄ visdrÄ«zÄk ir precÄ«za), tomÄ“r tÄs ir ne tikai sarežģītÄk pasniegt citiem cilvÄ“kiem, bet arÄ« grÅ«ti apstrÄdÄt ar automÄtiskiem lÄ«dzekļiem! Ne cilveks, ne dators tÄs saprast tik viegli nevar.
TÄpÄ“c praksÄ“ atļautie izteiksmes lÄ«dzekļi tiek strikti ierobežoti, un tiem tiek piesÄ·irta precÄ«za nozÄ«me - katrs atļautais vizuÄlo simbolu komplekts apraksta kÄdu, tieÅ¡i vienu, jÄ“dzienu reÄlajÄ pasaulÄ“. Å Ädu precÄ«zi definÄ“tu diagrammatisko lÄ«dzekļu kopu sauc par vizuÄlu notÄciju modelÄ“Å¡anas(?) valodai, un ar tÄs palÄ«dzÄ«bu izstrÄdÄtÄs diagrammas jau ir iespÄ“jams automÄtiski apstrÄdÄt – validÄ“t, transformÄ“t, analizÄ“t. ArÄ« valodu apguvuÅ¡am cilvÄ“kam tÄs ir daudz vieglÄk saprotamas, nekÄ pilnÄ«gi brÄ«vÄ formÄ uzzÄ«mÄ“tais.
TomÄ“r, lai to nodroÅ¡inÄtu, tiek upurÄ“ta iespÄ“ja brÄ«vi un bez ierobežojumiem izteikt savas domas, ievieÅ¡ot stingrus rÄmjus. TÄdejÄdi izmantotajai modelÄ“Å¡anas valodai un tÄs vizuÄlajai notÄcijai ir ļoti precÄ«zi jÄatbilst cilvÄ“ka domÄÅ¡anai, lai viņš spÄ“tu tajÄ tekoÅ¡i izteikt savas domas un idejas. Te var pieminÄ“t analoÄ£iju ar nepietiekoÅ¡i apgÅ«tu sveÅ¡valodu - vÄrdu krÄjuma nepietiekamÄ«ba rada ļoti lÄ«dzÄ«gu efektu.
TÄdejÄdi – no vienas puses ir brÄ«vÄ pasaule, kura var brÄ«vi pierakstÄ«t savas domas, bet ar kuru ir lielas problÄ“mas tÄlÄk kaut ko iesÄkt, bet no otras puses ir stipros rÄmjos ielikti lÄ«dzekļi, kas ļauj automatizÄ“t, bet neļauj brÄ«vi pierakstÄ«t savu domu.
Flexible Modeling uzdevums bÅ«tu radÄ«t jaunu rÄ«ku, kas mazinÄtu Å¡o pretrunu, ļaujot sÄkotnÄ“ji pÄ“c iespÄ“jas lielÄku izteiksmes lÄ«dzekļu brÄ«vÄ«bu (ļaut lietotÄjam pÄ“c iespÄ“jas vairÄk variÄ“t ar vizuÄlo elementu Ä«paÅ¡Ä«bu vÄ“rtÄ«bÄm) un palÄ«dzot katram atrast to vizuÄlo notÄciju (arÄ« modelÄ“Å¡anas valodu), kÄdÄ savas domas pierakstÄ«t ir visÄ“rtÄk, tÄdejÄdi nonÄkot pie precÄ«zÄs pasaules rÄ«ka, kas nodroÅ¡inÄtu automatizÄcijas iespÄ“jas.
Faktiski runa ir par neformÄli pierakstÄ«tas diagrammu automÄtisku vai pusautomÄtisku formalizÄciju.
PiemÄ“rs: GalÄ«gi AutomÄti
AutomÄtu Teorijas kursam es automÄtus priekÅ¡ slaidiem zÄ«mÄ“ju ar PowerPoint. Protams, ka PowerPoint ļauj uzzÄ«mÄ“t visu, ko es vÄ“los, taÄu tas pavisam noteikti nesaprot, ka es zÄ«mÄ“ju galÄ«gus determinÄ“tus (nedeterminÄ“tus). LÄ«dz ar to rÄ«ks nepalÄ«dz man veidot sintaktiski korektus un vÄ“l jo vairÄk semantiski korektus automÄtus. Flexible Modeling rÄ«ks pÄ“c noteikta skaita (interesanti pÄ“c cik?) diagrammu uzzÄ«mÄ“Å¡anas spÄ“tu saprast:
- galÄ«gu automÄtu sintaksi
- ierobežojumus - piemÄ“ram, determinÄ“tam automÄtam no katra stÄvokļa iziet tieÅ¡i tik bultiņu, cik alfabÄ“tÄ ir simbolu
- semantiku (???) - te gan jÄbÅ«t vÄ“l papildus, piemÄ“ram, valodas aprakstam citÄ formÄlismÄ.
Ko pasaule par to zina
Par to, kas ir diagramma runÄ Bertin, J., Semiology of Graphics: Diagrams, Networks, Maps. 1983, Madison, Wisconsin, USA: University of Wisconsin Press. Īss diagrammas vizuÄlo Ä«paÅ¡Ä«bu saraksts ir atrodams Visual Representation from Semiology of Graphics by J. Bertin, Slides by: Sheelagh Carpendale.
Par to, kas ir grafiskÄ sintakse, runÄ arÄ« von Engelhardts sava diertÄcijÄ The language of graphics
MÄ“Ä£inÄjums formalizÄ“t diagrammatisko lÄ«dzekļu izvÄ“les principus ir The "Physics" of Notations by Daniel Moody . Ä»oti vÄ“rtÄ«gs raksts ar daudzÄm vÄ“rtÄ«gÄm atsaucÄ“m.
Vecs, bet labs raksts par to, kÄdos gadÄ«jumos bilde ir labÄka par tekstu. Larkin, J.H. and H.A. Simon, Why a Diagram is (Sometimes) Worth Ten Thousand Words. Cognitive Science, 1987. 11(1)
Ko pasaule Å¡ajÄ jomÄ jau ir izdarÄ«jusi
FlexiSketch ir rÄ«ks, kas ļauj veidot skices, kuras elementi tiek automÄtiski atpazÄ«ti. Patreiz pirms tam Å¡ie elementi manuÄli ir jÄnodefinÄ“. Uzsvars tiek likts uz kopÄ«gu diagrammu veidoÅ¡anu no vairÄkÄm ierÄ«cÄ“m vienlaicÄ«gi. PamatÄ«gÄk tas viss ir aprakstÄ«ts Dustin Wuest disertÄcijÄ. Å Ä·iet, ka lÄ«dz ar vadoÅ¡Ä profesora aizieÅ¡anu pensijÄ, arÄ« grupa ir paputÄ“jusi - te nekas jauns nebÅ«s. Var pasekot Å¡o cilvÄ“ku gaitÄm te.
University of York citÄ«gi pÄ“ta iespÄ“jas, kÄ no diagrammas grafiskajiem elementiem iegÅ«t metamodeli, kÄ pieÅ¡kirt semantiku grafiskajai sintaksei, kÄ dinamiski veidot grafiskus rÄ«kus! Tipu inference - metamodeļa izdabÅ«Å¡ana no netipizÄ“ta vai daļēji tipizÄ“ta modeļa.
University of Alabama Hyun Cho aizstÄvÄ“ja PhD Thesis par tÄ“mu, kÄ izstrÄdÄt grafiskus DSL-us (Domain Specific Languages), balstoties uz lietotÄju piemÄ“riem. Å Ä« pieeja sevÄ« iekļauj arÄ« lietotÄja piemÄ“ru, kas ir diagrammas, formalizÄciju.
Research group in the Computer Science Departament of the Universidad Autónoma de Madrid arÄ« nodarbojas ar grafisko rÄ«ku bÅ«vi, balstoties uz piemÄ“riem. (pilno versiju var arÄ« dabÅ«t). Metode kÄ no modeļu fragmentiem iegÅ«t meta-modeli ir aprakstÄ«ta Å¡ajÄ Å¾urnÄla rakstÄ.
Openflexo mÄ“Ä£ina bÅ«vÄ“t DSL-us taisot grafisko un meta daļu paralÄ“li. Ne pÄrÄk detalizÄ“ts apraksts.
Nodefinētas prasības rīkam.
