Atšķirības starp "Flexible Modeling" versijām
m |
(Kas ir sanācis pēc Mārtiņa piezīmēm) |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
Dažādu jomu speciālisti izmanto diagrammas, lai uzskatāmi pierakstītu un citiem izstāstītu savas domas un idejas. Par diagrammu mēs uzskatīsim vizuālu elementu kopu, kas ir izvietoti plaknē. Atbilstoši Bertin-a ''Semiology of Graphics'' katru diagrammas atomāru elementu apraksta ar sekojošu īpašību vērtībām: | Dažādu jomu speciālisti izmanto diagrammas, lai uzskatāmi pierakstītu un citiem izstāstītu savas domas un idejas. Par diagrammu mēs uzskatīsim vizuālu elementu kopu, kas ir izvietoti plaknē. Atbilstoši Bertin-a ''Semiology of Graphics'' katru diagrammas atomāru elementu apraksta ar sekojošu īpašību vērtībām: | ||
* plaknes īpašības - elementa koordinātas, t.i., horizontālais un vertikālais novietojums (man vēl gribētos ieviest ''dziļumu'', kas pateiktu, kurš elements ir kuram priekšā, bet šeit varbūt pietiek ar to, ka elementi ir sanumurēti). | * plaknes īpašības - elementa koordinātas, t.i., horizontālais un vertikālais novietojums (man vēl gribētos ieviest ''dziļumu'', kas pateiktu, kurš elements ir kuram priekšā, bet šeit varbūt pietiek ar to, ka elementi ir sanumurēti). | ||
| − | * ''retinal'' īpašības - ''shape'', izmērs, krāsa, spilgtums(''value''), orientācija un tekstūra. | + | * ''retinal'' īpašības - forma (''shape''), izmērs, krāsa, spilgtums(''value''), orientācija un tekstūra. |
| + | * ''teksts'' ?? Šis Bertin-am nav, bet, manuprāt, tā arī ir būtiska elementa īpašība. | ||
| + | |||
Savukārt pašu pašu diagrammas izstāstīšanas procesu mēs varam uzskatīt par komunikācijas procesu atbilstoši Shannon-am. Moody šo procesu tieši tā arī apraksta (skat. attēlu 1). | Savukārt pašu pašu diagrammas izstāstīšanas procesu mēs varam uzskatīt par komunikācijas procesu atbilstoši Shannon-am. Moody šo procesu tieši tā arī apraksta (skat. attēlu 1). | ||
[[Attēls:DiagrammaticCommunicationByMoody.PNG|frame|1.Attēls. Diagrammatiskā Komunikācija no Moody]] | [[Attēls:DiagrammaticCommunicationByMoody.PNG|frame|1.Attēls. Diagrammatiskā Komunikācija no Moody]] | ||
| − | Papīra lapa, tāfele, arī datora ekrāns ir vietas, uz kurieni notiek idejas pārnese no cilvēka prāta tādā formā, ko arī pārējie spēj uztvert. Tieši papīrs un zīmulis, tāfele un krītiņš ir rīki, kas ļauj maksimālu brīvību, veidojot diagrammu. Diagrammas veidotājs var izvēlēties jebkādas formas, krāsas, novietojumu, tādejādi vienīgie ierobežojumi ir tāfeles izmēri un paša zīmētāja iztēle. | + | Papīra lapa, tāfele, arī datora ekrāns ir vietas, uz kurieni notiek idejas pārnese no cilvēka prāta tādā formā, ko arī pārējie spēj uztvert. Tieši papīrs un zīmulis, tāfele un krītiņš ir rīki, kas ļauj maksimālu brīvību, veidojot diagrammu. Diagrammas veidotājs var brīvi izvēlēties jebkādas formas, krāsas, novietojumu, u.c. vizuālo elementu īpašību vērtības, tādejādi vienīgie ierobežojumi ir tāfeles izmēri un paša zīmētāja iztēle. |
| + | |||
| + | Arī dators tiek izmantots šim nolūkam, un eksistē virkne diagrammu zīmēšanas rīku, kas ļauj zīmēt relatīvi brīvā formā (Gimp, Paint, utml. ...) vai, izmantojot priekšdefinētus diagrammatiskos ''primitīvus'' (Visio, Dia,PowerPoint utml. ...), t.i., šajos rīkos tiek ierobežotas pieļaujamās vizuālo elementu īpašību vērtības - ''vizuālo alfabētu''. Vizuālā alfabēta ''simboli'' tiek izmantoti, lai aprakstītu kādu jēdzienu vai objektu, tādejādi veidojot saistību starp diagrammatisko pasauli un reālo pasauli. | ||
| + | |||
| + | Tomēr šādi zīmētas diagrammas ir grūtāk izskaidrot citiem, jo brīvi lietoto līdzekļu nozīme ir zināma tikai un vienīgi diagrammas autoram. Tādejādi, lai gan šī veida diagrammas ļoti precīzi attēlo to autoru idejas un domas (vismaz saistība starp to, kas ir autora galvā un to, kas ir diagrammā visdrīzāk ir precīza), tomēr tās ir ne tikai sarežģītāk pasniegt citiem cilvēkiem, bet arī grūti apstrādāt ar automātiskiem līdzekļiem! Ne cilveks, ne dators tās saprast tik viegli nevar. | ||
| + | |||
| + | Tāpēc praksē atļautie izteiksmes līdzekļi tiek strikti ierobežoti, un tiem tiek piesķirta precīza nozīme - katrs atļautais vizuālo simbolu komplekts apraksta kādu, tieši vienu, jēdzienu reālajā pasaulē. Šādu precīzi definētu diagrammatisko līdzekļu kopu sauc par vizuālu notāciju modelēšanas(?) valodai, un ar tās palīdzību izstrādātās diagrammas jau ir iespējams automātiski apstrādāt – validēt, transformēt, analizēt. Arī valodu apguvušam cilvēkam tās ir daudz vieglāk saprotamas, nekā pilnīgi brīvā formā uzzīmētais. | ||
| + | |||
| + | Tomēr, lai to nodrošinātu, tiek upurēta iespēja brīvi un bez ierobežojumiem izteikt savas domas, ieviešot stingrus rāmjus. Tādejādi izmantotajai modelēšanas valodai un tās vizuālajai notācijai ir ļoti precīzi jāatbilst cilvēka domāšanai, lai viņš spētu tajā tekoši izteikt savas domas un idejas. Te var pieminēt analoģiju ar nepietiekoši apgūtu svešvalodu - vārdu krājuma nepietiekamība rada ļoti līdzīgu efektu. | ||
| − | |||
| − | |||
| − | |||
Tādejādi – no vienas puses ir brīvā pasaule, kura var brīvi pierakstīt savas domas, bet ar kuru ir lielas problēmas tālāk kaut ko iesākt, bet no otras puses ir stipros rāmjos ielikti līdzekļi, kas ļauj automatizēt, bet neļauj brīvi pierakstīt savu domu. | Tādejādi – no vienas puses ir brīvā pasaule, kura var brīvi pierakstīt savas domas, bet ar kuru ir lielas problēmas tālāk kaut ko iesākt, bet no otras puses ir stipros rāmjos ielikti līdzekļi, kas ļauj automatizēt, bet neļauj brīvi pierakstīt savu domu. | ||
| − | |||
| − | |||
| + | Flexible Modeling uzdevums būtu radīt jaunu rīku, kas mazinātu šo pretrunu, ļaujot sākotnēji pēc iespējas lielāku izteiksmes līdzekļu brīvību (ļaut lietotājam pēc iespējas vairāk variēt ar vizuālo elementu īpašību vērtībām) un palīdzot katram atrast to vizuālo notāciju (arī modelēšanas valodu), kādā savas domas pierakstīt ir visērtāk, tādejādi nonākot pie precīzās pasaules rīka, kas nodrošinātu automatizācijas iespējas. | ||
| + | |||
| + | Faktiski runa ir par '''neformāli pierakstītas diagrammu automātisku vai pusautomātisku formalizāciju'''. | ||
| + | |||
| + | === Atsauces === | ||
[http://innovis.cpsc.ucalgary.ca/innovis/uploads/Courses/InformationVisualizationDetails/09Bertin.pdf Visual Representation from Semiology of Graphics by J. Bertin, Slides by: Sheelagh Carpendale] | [http://innovis.cpsc.ucalgary.ca/innovis/uploads/Courses/InformationVisualizationDetails/09Bertin.pdf Visual Representation from Semiology of Graphics by J. Bertin, Slides by: Sheelagh Carpendale] | ||
[http://www.dama.org.au/wp-content/uploads/2013/02/IEEE-TSE-35-5-November-December-2009-The-Physics-of-Notations-D.L.Moody_.pdf The "Physics" of Notations by Daniel Moody ] | [http://www.dama.org.au/wp-content/uploads/2013/02/IEEE-TSE-35-5-November-December-2009-The-Physics-of-Notations-D.L.Moody_.pdf The "Physics" of Notations by Daniel Moody ] | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 5. februāris, plkst. 00.36
Dažādu jomu speciālisti izmanto diagrammas, lai uzskatāmi pierakstītu un citiem izstāstītu savas domas un idejas. Par diagrammu mēs uzskatīsim vizuālu elementu kopu, kas ir izvietoti plaknē. Atbilstoši Bertin-a Semiology of Graphics katru diagrammas atomāru elementu apraksta ar sekojošu īpašību vērtībām:
- plaknes īpašības - elementa koordinātas, t.i., horizontālais un vertikālais novietojums (man vēl gribētos ieviest dziļumu, kas pateiktu, kurš elements ir kuram priekšā, bet šeit varbūt pietiek ar to, ka elementi ir sanumurēti).
- retinal īpašības - forma (shape), izmērs, krāsa, spilgtums(value), orientācija un tekstūra.
- teksts ?? Šis Bertin-am nav, bet, manuprāt, tā arī ir būtiska elementa īpašība.
Savukārt pašu pašu diagrammas izstāstīšanas procesu mēs varam uzskatīt par komunikācijas procesu atbilstoši Shannon-am. Moody šo procesu tieši tā arī apraksta (skat. attēlu 1).
Papīra lapa, tāfele, arī datora ekrāns ir vietas, uz kurieni notiek idejas pārnese no cilvēka prāta tādā formā, ko arī pārējie spēj uztvert. Tieši papīrs un zīmulis, tāfele un krītiņš ir rīki, kas ļauj maksimālu brīvību, veidojot diagrammu. Diagrammas veidotājs var brīvi izvēlēties jebkādas formas, krāsas, novietojumu, u.c. vizuālo elementu īpašību vērtības, tādejādi vienīgie ierobežojumi ir tāfeles izmēri un paša zīmētāja iztēle.
Arī dators tiek izmantots šim nolūkam, un eksistē virkne diagrammu zīmēšanas rīku, kas ļauj zīmēt relatīvi brīvā formā (Gimp, Paint, utml. ...) vai, izmantojot priekšdefinētus diagrammatiskos primitīvus (Visio, Dia,PowerPoint utml. ...), t.i., šajos rīkos tiek ierobežotas pieļaujamās vizuālo elementu īpašību vērtības - vizuālo alfabētu. Vizuālā alfabēta simboli tiek izmantoti, lai aprakstītu kādu jēdzienu vai objektu, tādejādi veidojot saistību starp diagrammatisko pasauli un reālo pasauli.
Tomēr šādi zīmētas diagrammas ir grūtāk izskaidrot citiem, jo brīvi lietoto līdzekļu nozīme ir zināma tikai un vienīgi diagrammas autoram. Tādejādi, lai gan šī veida diagrammas ļoti precīzi attēlo to autoru idejas un domas (vismaz saistība starp to, kas ir autora galvā un to, kas ir diagrammā visdrīzāk ir precīza), tomēr tās ir ne tikai sarežģītāk pasniegt citiem cilvēkiem, bet arī grūti apstrādāt ar automātiskiem līdzekļiem! Ne cilveks, ne dators tās saprast tik viegli nevar.
Tāpēc praksē atļautie izteiksmes līdzekļi tiek strikti ierobežoti, un tiem tiek piesķirta precīza nozīme - katrs atļautais vizuālo simbolu komplekts apraksta kādu, tieši vienu, jēdzienu reālajā pasaulē. Šādu precīzi definētu diagrammatisko līdzekļu kopu sauc par vizuālu notāciju modelēšanas(?) valodai, un ar tās palīdzību izstrādātās diagrammas jau ir iespējams automātiski apstrādāt – validēt, transformēt, analizēt. Arī valodu apguvušam cilvēkam tās ir daudz vieglāk saprotamas, nekā pilnīgi brīvā formā uzzīmētais.
Tomēr, lai to nodrošinātu, tiek upurēta iespēja brīvi un bez ierobežojumiem izteikt savas domas, ieviešot stingrus rāmjus. Tādejādi izmantotajai modelēšanas valodai un tās vizuālajai notācijai ir ļoti precīzi jāatbilst cilvēka domāšanai, lai viņš spētu tajā tekoši izteikt savas domas un idejas. Te var pieminēt analoģiju ar nepietiekoši apgūtu svešvalodu - vārdu krājuma nepietiekamība rada ļoti līdzīgu efektu.
Tādejādi – no vienas puses ir brīvā pasaule, kura var brīvi pierakstīt savas domas, bet ar kuru ir lielas problēmas tālāk kaut ko iesākt, bet no otras puses ir stipros rāmjos ielikti līdzekļi, kas ļauj automatizēt, bet neļauj brīvi pierakstīt savu domu.
Flexible Modeling uzdevums būtu radīt jaunu rīku, kas mazinātu šo pretrunu, ļaujot sākotnēji pēc iespējas lielāku izteiksmes līdzekļu brīvību (ļaut lietotājam pēc iespējas vairāk variēt ar vizuālo elementu īpašību vērtībām) un palīdzot katram atrast to vizuālo notāciju (arī modelēšanas valodu), kādā savas domas pierakstīt ir visērtāk, tādejādi nonākot pie precīzās pasaules rīka, kas nodrošinātu automatizācijas iespējas.
Faktiski runa ir par neformāli pierakstītas diagrammu automātisku vai pusautomātisku formalizāciju.
Atsauces
Visual Representation from Semiology of Graphics by J. Bertin, Slides by: Sheelagh Carpendale
