Diskusija:Flexible Modeling

- Derētu saprast kas diagrammai kopīgs un ar ko tās atšķiras no citiem "vizuāliem izstrādājumiem": gleznām, karikatūrām, zīmējumiem, abstrakta līniju kopuma ...

A: Attēls varētu būt vispārīgāks jēdziens. Tā sīkākā atomārā vienība ir punkts (pixel). Diagrammai tas ir elements, kam ir nodefinētas augstāk minētās īpašības. Punktam ir tikai novietojums, krāsa, value, bet nav izmēra(?pieņemam, ka plakne jau ir sadalīta mazos gabaliņos ar fiksētu izmēru), formas, tekstūras un orientācijas.

Piedāvāju versiju, ka diagramma ir shematisks statisks attēls, kas veidots no atsevišķiem, skaidri nodalāmiem elementiem, pie kam diagramma var tikt veidota pakāpeniski pievienojot vai izmetot tās elementus.

A: Jā, laikam ir būtiski, ko var darīt ar elementiem - pievienot, izmest, mainīt tā īpašības.

A: Skaidri nodalāms - šī ir neskaidrākā lieta ...

M: Es biju domājis, ka katram elementam ir stingri noteiktas robežas - t.i., par katru pikseli vai plaknes fragmentu var pateikt, kuram elementam (var nevienam, bet nedrīkst vairākiem, vai nezinu, kuram) tas pieder. Alternatīva pieeja - ir iespējams virtuāli sagriezt diagrammu gabalos (sliktāk ar līnijām, kas šķērso elementus un varētu būt fiziski nenogriežamas) tā, ka katrs gabals vai nu ir viens elements, vai ir nevienam elementam nepiederošs fons.

A: Multiresolution Segmentation sadala attēlu homogēnos apgabalos. Tas kaut kā mums palīdz?

A: Elementa robežas nosaka forma (shape). Interesants veids, kā aprakstīt formu ir superformula.

M:Otra lieta, kas nepieciešama - lai diagrammai būtu jēga - tā saturētu kaut kādu autora vēsti. Ja šīs vēsts nav, tad tā nebūtu uzskatāma par diagrammu. Ir gan aizdomas, ka objektīvi no ārpuses nav iespējams noteikt, vai šī jēga tur ir ("ko autors mums ir centies pateikt"). Esmu lasījis, ka māksliniekiem nemaz nepatīk skaidrot savā darbā ielikto domu - labam darbam tā ir jāpauž pašam bez papildus komentāriem.

A: Tas varētu arī būt uzdevums - censties sameklēt jēgu :) ... bet galvenais jau ir palīdzēt autoram ielikt to jēgu pietiekoši formālā veidā, lai dators spētu saprast.

A: Būtisks ir mērķis, ar kādu veidojam diagrammu! Ja tā ir ziņas nodošana citam cilvēkam, tad apšaubāma kļūst vajadzība datoram kaut kur pa vidu iejaukties. Tātad - aktualizēju jautājumu kāpēc diagrammai jābūt datoram saprotamai?. Mēģināšu arī pats atbildēt - lai dators varētu palīdzēt veidot diagrammu!

A: Kāda ir saistība mūsu diagrammas definīcijai ar vektorgrafiku?

A: HTML5 Canvas objekta metamodelis ar eventiem - pragmatiska diagrammas definīcija?

A: Interesanta ideja, kā noskaidrot diagrammām piemītošās pazīmes - paņemt lielu kaudzi ar attēliem un pateikt, kuri mūsuprāt ir diagrammas un kuri nav. Tad uzlaist virsū deep learning. kas izveidotu neironu tīklu, no kura tad mēģināt izspiest ārā diagrammu raksturiezīmes. Kaut ko jau tagad var dabūt arā no tīkla - ģenerēt bildes, analizēt slāņus, te arī vizualizē slāņus.

M: Varbūt sākt ar spektra galiem - noteikti IR, noteikti NAV (diagramma)? Vai šajā spektrā krāsainas un melnbaltas diagrammas sanāks dažādi diagrammīgas? Tas ir, vai melnbaltās(neizkrāsotās) ir nepārprotami vairāk diagrammas kā izkrāsotās? Sanāk, ka šajā spektrā būtu zīmējumu sadalījums pēc izteiksmes līdzekļiem, kur krāsas ir viens no tiem.

A: Man gribas ticēt, ka krāsām nav nozīmes.

M: Ja mēģina klasificēt visus iespējamos zīmējumus (attēlus?), tad diagrammas būtu viena no klasēm. Kādas vēl ir acīmredzamas? Shēmas, gleznas (sīkāk - ainava, portrets nedalot), karikatūras, infografikas, plakāti, ... ?

A: Wikipedia mēģina klasificēt.

A: Kaut kā aizvien vairāk šķiet, ka taustāmies uz kaut ko jaunu - varbūt diagramma nav īsti pareizais jēdziens?