Flexible Modeling

Dažādu jomu speciālisti izmanto diagrammas, lai uzskatāmi pierakstītu un citiem izstāstītu savas domas un idejas. Par diagrammu mēs uzskatīsim vizuālu elementu kopu, kas ir izvietoti plaknē. Atbilstoši Bertin-a Semiology of Graphics katru diagrammas atomāru elementu apraksta ar sekojošu īpašību vērtībām:

 * plaknes īpašības - elementa koordinātas, t.i., horizontālais un vertikālais novietojums (man vēl gribētos ieviest dziļumu, kas pateiktu, kurš elements ir kuram priekšā, bet šeit varbūt pietiek ar to, ka elementi ir sanumurēti). 
 * retinal īpašības - shape, izmērs, krāsa, spilgtums(value), orientācija un tekstūra.

Savukārt pašu pašu diagrammas izstāstīšanas procesu mēs varam uzskatīt par komunikācijas procesu atbilstoši Shannon-am. Moody šo procesu tieši tā arī apraksta (skat. attēlu 1). Attēls:Piemers.jpg Papīra lapa, tāfele, arī datora ekrāns ir vietas, uz kurieni notiek idejas pārnese no cilvēka prāta tādā formā, ko arī pārējie spēj uztvert. Tieši papīrs un zīmulis, tāfele un krītiņš ir rīki, kas ļauj maksimālu brīvību, veidojot diagrammu. Diagrammas veidotājs var izvēlēties jebkādas formas, krāsas, novietojumu, tādejādi vienīgie ierobežojumi ir tāfeles izmēri un paša zīmētāja iztēle.

Arī dators tiek izmantots šim nolūkam, un eksistē virkne diagrammu zīmēšanas rīku, kas ļauj zīmēt brīvā formā (Gimp, Paint, utml. ...) vai, izmantojot priekšdefinētus diagrammatiskos primitīvus (Visio, Dia,PowerPoint utml. ...). Tomēr šādi zīmētas diagrammas ir grūtāk izskaidrot citiem, jo brīvi lietoto līdzekļu nozīme ir zināma tikai un vienīgi diagrammas autoram. Tādejādi, lai gan šī veida diagrammas ļoti precīzi attēlo to autoru idejas un domas, tomēr tās ir ne tikai sarežģītāk pasniegt citiem cilvēkiem, bet arī grūti apstrādāt ar automātiskiem līdzekļiem! Ne cilveks, ne dators tās saprast tik viegli nevar. Tāpēc praksē atļautie izteiksmes līdzekļi tiek strikti ierobežoti un tiem tiek nodefinēta precīza nozīme. Šādus precīzi nodefinētus diagrammatiskos līdzekļus sauc par (modelēšanas) valodām, un ar to palīdzību izstrādātās diagrammas jau ir iespējams automātiski apstrādāt – validēt, transformēt, analizēt. Arī valodu apguvušam cilvēkam tās ir daudz vieglāk saprotamas, nekā pilnīgi brīvā formā uzzīmētais. Tomēr, lai to nodrošinātu, tiek upurēta iespēja brīvi un bez ierobežojumiem izteikt savas domas, ieviešot stingrus rāmjus. Tādejādi izmantotajai valodai ir ļoti precīzi jāatbilst cilvēka domāšanai, lai viņš spētu tajā tekoši izteikt savas domas un idejas. Tas ir retums. Tādejādi – no vienas puses ir brīvā pasaule, kura var brīvi pierakstīt savas domas, bet ar kuru ir lielas problēmas tālāk kaut ko iesākt, bet no otras puses ir stipros rāmjos ielikti līdzekļi, kas ļauj automatizēt, bet neļauj brīvi pierakstīt savu domu. Projekta uzdevums būtu radīt jaunu rīku, kas mazinātu šo pretrunu, ļaujot sākotnēji pilnīgu izteiksmes līdzekļu brīvību un palīdzot katram atrast to valodu, kādā savas domas pierakstīt ir visērtāk, tādejādi nonākot pie precīzās pasaules rīka, kas nodrošinātu automatizācijas iespējas. Faktiski runa ir par neformāli pierakstītas diagrammu automātisku vai pusautomātisku formalizāciju.

Visual Representation from Semiology of Graphics by J. Bertin, Slides by: Sheelagh Carpendale

The "Physics" of Notations by Daniel Moody