Diskusija:Flexible Modeling - Versiju hronoloģija

Agree: diagramma nav štais jēdziens?

2016-03-08T15:02:01Z

diagramma nav štais jēdziens?

Agree: Graphics

2016-03-08T14:53:30Z

Graphics

Agree: Elementa robežas

2016-03-08T13:56:39Z

Elementa robežas

Pontons : 2016. gada 8. marts, plkst. 11.12

2016-03-08T11:12:59Z

Pontons : 2016. gada 8. marts, plkst. 11.11

2016-03-08T11:11:32Z

Pontons : 2016. gada 8. marts, plkst. 11.03

2016-03-08T11:03:36Z

Agree: seed

2016-02-24T11:02:24Z

seed

Jauna lapa

- Derētu saprast kas diagrammai kopīgs un ar ko tās atšķiras no citiem "vizuāliem izstrādājumiem": gleznām, karikatūrām, zīmējumiem, abstrakta līniju kopuma ...

A: ''Attēls'' varētu būt vispārīgāks jēdziens. Tā sīkākā atomārā vienība ir punkts (''pixel''). Diagrammai tas ir elements, kam ir nodefinētas augstāk minētās īpašības. Punktam ir tikai novietojums, krāsa, ''value'', bet nav izmēra(?pieņemam, ka plakne jau ir sadalīta mazos gabaliņos ar fiksētu izmēru), formas, tekstūras un orientācijas.

Piedāvāju versiju, ka diagramma ir shematisks statisks attēls, kas veidots no atsevišķiem, skaidri nodalāmiem '''elementiem''', pie kam diagramma var tikt veidota pakāpeniski pievienojot vai izmetot tās elementus.

A: Jā, laikam ir būtiski, ko var darīt ar elementiem - pievienot, izmest, mainīt tā īpašības.

A: ''Skaidri nodalāms'' - šī ir neskaidrākā lieta ...

Otra lieta, kas nepieciešama - lai diagrammai būtu '''jēga''' - tā saturētu kaut kādu autora '''vēsti'''. Ja šīs vēsts nav, tad tā nebūtu uzskatāma par diagrammu. Ir gan aizdomas, ka objektīvi no ārpuses nav iespējams noteikt, vai šī jēga tur ir ("ko autors mums ir centies pateikt"). Esmu lasījis, ka māksliniekiem nemaz nepatīk skaidrot savā darbā ielikto domu - labam darbam tā ir jāpauž pašam bez papildus komentāriem.

A: Tas varētu arī būt uzdevums - censties sameklēt jēgu :) ... bet galvenais jau ir palīdzēt autoram ielikt to jēgu pietiekoši formālā veidā, lai dators spētu saprast.

A: Būtisks ir mērķis, ar kādu veidojam diagrammu! Ja tā ir ziņas nodošana citam cilvēkam, tad apšaubāma kļūst vajadzība datoram kaut kur pa vidu iejaukties. Tātad - aktualizēju jautājumu ''kāpēc diagrammai jābūt datoram saprotamai?''. Mēģināšu arī pats atbildēt - ''lai dators varētu palīdzēt veidot diagrammu!''

A: Kāda ir saistība mūsu diagrammas definīcijai ar '''vektorgrafiku'''?

A: [http://www.scitepress.org/DigitalLibrary/Link.aspx?doi=10.5220%2f0004311202490252 HTML5 Canvas objekta metamodelis ar eventiem] - pragmatiska diagrammas definīcija?

A: Interesanta ideja, kā noskaidrot diagrammām piemītošās pazīmes - paņemt lielu kaudzi ar attēliem un pateikt, kuri mūsuprāt ir diagrammas un kuri nav. Tad uzlaist virsū ''deep learning''. kas izveidotu neironu tīklu, no kura tad mēģināt izspiest ārā diagrammu raksturiezīmes. Kaut ko jau tagad var dabūt arā no tīkla - [http://googleresearch.blogspot.com/2015/06/inceptionism-going-deeper-into-neural.html ģenerēt bildes], [https://www.cs.nyu.edu/~fergus/papers/zeilerECCV2014.pdf analizēt slāņus], [http://arxiv.org/pdf/1602.03616.pdf te arī vizualizē slāņus].

@@ 28. rindiņa: / 28. rindiņa: @@
 M: Varbūt sākt ar spektra galiem - noteikti IR, noteikti NAV (diagramma)? Vai šajā spektrā krāsainas un melnbaltas diagrammas sanāks dažādi ''diagrammīgas''? Tas ir, vai melnbaltās(neizkrāsotās) ir nepārprotami ''vairāk'' diagrammas kā izkrāsotās? Sanāk, ka šajā spektrā būtu zīmējumu sadalījums pēc izteiksmes līdzekļiem, kur krāsas ir viens no tiem.
 M: Ja mēģina klasificēt visus iespējamos zīmējumus (attēlus?), tad diagrammas būtu viena no klasēm. Kādas vēl ir acīmredzamas? Shēmas, gleznas (sīkāk - ainava, portrets nedalot), karikatūras, infografikas, plakāti, ... ?
 A: [https://en.wikipedia.org/wiki/Graphics Wikipedia mēģina klasificēt.]

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2016. gada 8. marts, plkst. 14.53
30. rindiņa:		30. rindiņa:

	M: Ja mēģina klasificēt visus iespējamos zīmējumus (attēlus?), tad diagrammas būtu viena no klasēm. Kādas vēl ir acīmredzamas? Shēmas, gleznas (sīkāk - ainava, portrets nedalot), karikatūras, infografikas, plakāti, ... ?		M: Ja mēģina klasificēt visus iespējamos zīmējumus (attēlus?), tad diagrammas būtu viena no klasēm. Kādas vēl ir acīmredzamas? Shēmas, gleznas (sīkāk - ainava, portrets nedalot), karikatūras, infografikas, plakāti, ... ?
		+
		+	A: [https://en.wikipedia.org/wiki/Graphics Wikipedia mēģina klasificēt.]

@@ 11. rindiņa: / 11. rindiņa: @@
 M: Es biju domājis, ka katram elementam ir stingri noteiktas robežas - t.i., par katru pikseli vai plaknes fragmentu var pateikt, kuram elementam (var nevienam, bet nedrīkst vairākiem, vai ''nezinu, kuram'') tas pieder. Alternatīva pieeja - ir iespējams ''virtuāli'' sagriezt diagrammu gabalos (sliktāk ar līnijām, kas šķērso elementus un varētu būt fiziski ''nenogriežamas'') tā, ka katrs gabals vai nu ir viens elements, vai ir nevienam elementam nepiederošs fons.
-Otra lieta, kas nepieciešama - lai diagrammai būtu '''jēga''' - tā saturētu kaut kādu autora '''vēsti'''. Ja šīs vēsts nav, tad tā nebūtu uzskatāma par diagrammu. Ir gan aizdomas, ka objektīvi no ārpuses nav iespējams noteikt, vai šī jēga tur ir ("ko autors mums ir centies pateikt"). Esmu lasījis, ka māksliniekiem nemaz nepatīk skaidrot savā darbā ielikto domu - labam darbam tā ir jāpauž pašam bez papildus komentāriem.
+A: [http://www.ecognition.com/sites/default/files/405_baatz_fp_12.pdf Multiresolution Segmentation] sadala attēlu homogēnos apgabalos. Tas kaut kā mums palīdz?
 A: Tas varētu arī būt uzdevums - censties sameklēt jēgu :) ... bet galvenais jau ir palīdzēt autoram ielikt to jēgu pietiekoši formālā veidā, lai dators spētu saprast.

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2016. gada 8. marts, plkst. 11.12
23. rindiņa:		23. rindiņa:
	A: Interesanta ideja, kā noskaidrot diagrammām piemītošās pazīmes - paņemt lielu kaudzi ar attēliem un pateikt, kuri mūsuprāt ir diagrammas un kuri nav. Tad uzlaist virsū ''deep learning''. kas izveidotu neironu tīklu, no kura tad mēģināt izspiest ārā diagrammu raksturiezīmes. Kaut ko jau tagad var dabūt arā no tīkla - [http://googleresearch.blogspot.com/2015/06/inceptionism-going-deeper-into-neural.html ģenerēt bildes], [https://www.cs.nyu.edu/~fergus/papers/zeilerECCV2014.pdf analizēt slāņus], [http://arxiv.org/pdf/1602.03616.pdf te arī vizualizē slāņus].		A: Interesanta ideja, kā noskaidrot diagrammām piemītošās pazīmes - paņemt lielu kaudzi ar attēliem un pateikt, kuri mūsuprāt ir diagrammas un kuri nav. Tad uzlaist virsū ''deep learning''. kas izveidotu neironu tīklu, no kura tad mēģināt izspiest ārā diagrammu raksturiezīmes. Kaut ko jau tagad var dabūt arā no tīkla - [http://googleresearch.blogspot.com/2015/06/inceptionism-going-deeper-into-neural.html ģenerēt bildes], [https://www.cs.nyu.edu/~fergus/papers/zeilerECCV2014.pdf analizēt slāņus], [http://arxiv.org/pdf/1602.03616.pdf te arī vizualizē slāņus].

−	M: ~~Laba doma.~~ Varbūt sākt ar spektra galiem - noteikti IR, noteikti NAV (diagramma)? Vai šajā spektrā krāsainas un melnbaltas diagrammas sanāks dažādi ''diagrammīgas''? Tas ir, vai melnbaltās(neizkrāsotās) ir nepārprotami ''vairāk'' diagrammas kā izkrāsotās? Sanāk, ka šajā spektrā būtu zīmējumu sadalījums pēc izteiksmes līdzekļiem, kur krāsas ir viens no tiem. Ja ~~klasificētu~~ visus zīmējumus (attēlus?), tad diagrammas būtu viena no klasēm. Kādas vēl? Shēmas, gleznas, karikatūras, infografikas, plakāti, ... ?	+	M: Varbūt sākt ar spektra galiem - noteikti IR, noteikti NAV (diagramma)? Vai šajā spektrā krāsainas un melnbaltas diagrammas sanāks dažādi ''diagrammīgas''? Tas ir, vai melnbaltās(neizkrāsotās) ir nepārprotami ''vairāk'' diagrammas kā izkrāsotās? Sanāk, ka šajā spektrā būtu zīmējumu sadalījums pēc izteiksmes līdzekļiem, kur krāsas ir viens no tiem.
		+
		+	M: Ja mēģina klasificēt visus iespējamos zīmējumus (attēlus?), tad diagrammas būtu viena no klasēm. Kādas vēl ir acīmredzamas? Shēmas, gleznas (sīkāk - ainava, portrets nedalot), karikatūras, infografikas, plakāti, ... ?

@@ 9. rindiņa: / 9. rindiņa: @@
 A: ''Skaidri nodalāms'' - šī ir neskaidrākā lieta ...
-M. Es biju domājis, ka katram elementam ir stingri noteiktas robežas - t.i., par katru pikseli vai plaknes fragmentu var pateikt, kuram elementam (var nevienam, bet nedrīkst vairākiem, vai ''nezinu, kuram'') tas pieder. Alternatīva pieeja - ir iespējams ''virtuāli'' sagriezt diagrammu gabalos (sliktāk ar līnijām, kas šķērso elementus un varētu būt fiziski ''nenogriežamas'') tā, ka katrs gabals vai nu ir viens elements, vai ir nevienam elementam nepiederošs fons.
+M: Es biju domājis, ka katram elementam ir stingri noteiktas robežas - t.i., par katru pikseli vai plaknes fragmentu var pateikt, kuram elementam (var nevienam, bet nedrīkst vairākiem, vai ''nezinu, kuram'') tas pieder. Alternatīva pieeja - ir iespējams ''virtuāli'' sagriezt diagrammu gabalos (sliktāk ar līnijām, kas šķērso elementus un varētu būt fiziski ''nenogriežamas'') tā, ka katrs gabals vai nu ir viens elements, vai ir nevienam elementam nepiederošs fons.
 Otra lieta, kas nepieciešama - lai diagrammai būtu '''jēga''' - tā saturētu kaut kādu autora '''vēsti'''. Ja šīs vēsts nav, tad tā nebūtu uzskatāma par diagrammu. Ir gan aizdomas, ka objektīvi no ārpuses nav iespējams noteikt, vai šī jēga tur ir ("ko autors mums ir centies pateikt"). Esmu lasījis, ka māksliniekiem nemaz nepatīk skaidrot savā darbā ielikto domu - labam darbam tā ir jāpauž pašam bez papildus komentāriem.
@@ 22. rindiņa: / 22. rindiņa: @@
 A: Interesanta ideja, kā noskaidrot diagrammām piemītošās pazīmes - paņemt lielu kaudzi ar attēliem un pateikt, kuri mūsuprāt ir diagrammas un kuri nav. Tad uzlaist virsū ''deep learning''. kas izveidotu neironu tīklu, no kura tad mēģināt izspiest ārā diagrammu raksturiezīmes. Kaut ko jau tagad var dabūt arā no tīkla - [http://googleresearch.blogspot.com/2015/06/inceptionism-going-deeper-into-neural.html ģenerēt bildes], [https://www.cs.nyu.edu/~fergus/papers/zeilerECCV2014.pdf analizēt slāņus], [http://arxiv.org/pdf/1602.03616.pdf te arī vizualizē slāņus].

← Senāka versija		Versija, kas saglabāta 2016. gada 8. marts, plkst. 11.03
8. rindiņa:		8. rindiņa:

	A: ''Skaidri nodalāms'' - šī ir neskaidrākā lieta ...		A: ''Skaidri nodalāms'' - šī ir neskaidrākā lieta ...
		+
		+	M. Es biju domājis, ka katram elementam ir stingri noteiktas robežas - t.i., par katru pikseli vai plaknes fragmentu var pateikt, kuram elementam (var nevienam, bet nedrīkst vairākiem, vai ''nezinu, kuram'') tas pieder. Alternatīva pieeja - ir iespējams ''virtuāli'' sagriezt diagrammu gabalos (sliktāk ar līnijām, kas šķērso elementus un varētu būt fiziski ''nenogriežamas'') tā, ka katrs gabals vai nu ir viens elements, vai ir nevienam elementam nepiederošs fons.

	Otra lieta, kas nepieciešama - lai diagrammai būtu '''jēga''' - tā saturētu kaut kādu autora '''vēsti'''. Ja šīs vēsts nav, tad tā nebūtu uzskatāma par diagrammu. Ir gan aizdomas, ka objektīvi no ārpuses nav iespējams noteikt, vai šī jēga tur ir ("ko autors mums ir centies pateikt"). Esmu lasījis, ka māksliniekiem nemaz nepatīk skaidrot savā darbā ielikto domu - labam darbam tā ir jāpauž pašam bez papildus komentāriem.		Otra lieta, kas nepieciešama - lai diagrammai būtu '''jēga''' - tā saturētu kaut kādu autora '''vēsti'''. Ja šīs vēsts nav, tad tā nebūtu uzskatāma par diagrammu. Ir gan aizdomas, ka objektīvi no ārpuses nav iespējams noteikt, vai šī jēga tur ir ("ko autors mums ir centies pateikt"). Esmu lasījis, ka māksliniekiem nemaz nepatīk skaidrot savā darbā ielikto domu - labam darbam tā ir jāpauž pašam bez papildus komentāriem.